Bieži dzirdam – man sāp vaigs, laikam vējš sapūta, bet vai tiešām pie vainas tikai vējš? Zobārstniecības "INSLA" speciālisti skaidro, ka "sapūst vaigu" vējš var, taču tas nav galvenais iemesls, kāpēc zobs vēlāk jāārstē.
Izrādās, ka iekaisums rodas no neārstētiem caurumiem. Ja sasniegta stadija, kad zobs ne tikai palicis jutīgs, bet arī jāārstē zoba kanāls, tas nozīmē, ka problēma radusies pirms vairākiem gadiem un zobs nav ticis pienācīgi aprūpēts. Gada laikā zobā var veidoties caurums aptuveni 1.5mm lielumā, tas nozīmē, ka jāpaiet vismaz 3 gadiem, lai tiktu skarts zoba kanāls. No maza virspusēja cauruma izveidojas liels caurums, un tikai tad tiek skarta zoba sakne, nervs un kanāls.
Zobārsti saka, ka nevajadzētu pieļaut, lai iestājas stadija, kad kanāls ir jātīra. Nepieciešama regulāra profilakse – higiēnists, zobu tīrīšana ar zobu diegu, zobu tīrīšana vismaz 2 reizes dienā ar zobu pastu un zobu birsti, jāatceras, ka zobu birste regulāri jāmaina pret jaunu. Dodoties pie stomatologa, palūdz, lai ārsts veic rentgenkontroli, kur zobu sānu abas rindas tiek nofotogrāfētas, lai zobārsts pamanītu mazos caurumus, ko ar aci nav iespējams saskatīt.
Runājot par zoba sapūšanu, tas nav mīts. Caurvējš, auksts dīķis pēc pirts, aukstā gaisa kondicionieris, slapjas, nosalušas kājas – tie ir tikai pāris katalizatori (iekaisuma veicinātāji), kas liek mutes dobuma problēmām reaģēt. Saaukstējoties cilvēks izjutīs sāpes, kas saistītas ar zoba kanālu, jo zemās imunitātes dēļ, zobs liks par sevi manīt ātrāk, nekā gadījumā, ja organisma imūnsistēma būs spēcīga.
Kādas ir pazīmes, ja bojāts zoba kanāls?
Sākumā cilvēks sāk just nenoteiktas sāpes uz aukstiem un karstiem produktiem. Jau šajā brīdī būtu nepieciešams doties pie zobārsta un ziņot par novērojumiem. Ja tas netiek darīts, pēc kāda laika pacients sāk just nakts sāpes, biežāk sāp galva, uz vienas sejas puses ir grūtāk nogulēt, auss un vaigs kļūst jūtīgāks. Pēc tam uz konkrētā zoba vairs nav iespējams uzkost, piepampst konkrētā sejas puse, reizēm pat nav iespējams atvērt muti. Šajā periodā iekaisums, kas radies nervā, samilzt un zem zoba saknes uzkrājās mikrobi, bojājot kanālu un zoba sakni. Ja šie simptomi tiek ielaisti, tad, diemžēl, jāiejaucas gan ķirurgam, gan anesteziologam, un no zoba jāatvadās.
Zoba ekstrakcija (zoba raušana)
Svarīgs jautājums apmeklētājiem ir tas, vai no zobu būs jāizrauj. "INSLA" stomatoloģe Ingvilda skaidro, ka lielākoties zobs nav jāizrauj, un pēc pienācīgas ārstēšanas tas var kalpot vēl 10-15 gadus. Viņa saka – "Zobs nav jārauj ārā, ja pacients pie zobārsta atnāk ar dienas vai nakts sāpēm. Tiek veikta procedūra, ko sauc par endodontiju – tā ir zoba kanāla sistēmas ārstēšana. Ar speciāliem instrumentiem zobu kanāli tiek tīrīti un mazgāti, nerva un asinsvadu atliekas tiek evakuētas no kanāla, tad kanāls tiek apstrādāts ar zālēm."
Parasti 2-3 apmeklējumi pietiek, lai kanāls tiktu izārstēts un zobs salabots. Zobā ieliek plombi un rentgenkontrolē tiek pārbaudīts vai zobs pareizi aizpildīts un vai kanālā nerodas jauni bojājumi. Jārēķinās ar to, ka zobs būs trauslāks un cilvēks to vairs nejutīs tik labi, cik agrāk, jo tas netiks apasiņots un inervēts. Ja uz labotā zoba uzkodīsi pārāk stipri, tas var salūzt.
Savukārt, ja pacients griežas ar iekaisumu, kas skāris mīkstos sejas audus, uz sejas parādījusies tūska, vaigs sapampis, acs neveras vaļā, uzkāpusi temperatūra un mute vai nu neveras ciet vai vaļā – zobu izraus. Tad zobārsts piedāvās aizstāt zobu ar implantu, protēzi vai plati – skatoties, cik liels ir defekts, vai izrauts viens vai vairāki zobi. Vēl viens gadījums, kad zobu skaits samazināsies, būs tad, ja būsi tikko izslimojis gripu vai kādu smagu vīrusu. Pārslimota gripa un citi smagi vīrusi var veicināt zobu kanālos esošās infekcijas paasināšanos, kuras rezultātā zobs var tikt zaudēts.
Izrādās, ka iekaisums rodas no neārstētiem caurumiem. Ja sasniegta stadija, kad zobs ne tikai palicis jutīgs, bet arī jāārstē zoba kanāls, tas nozīmē, ka problēma radusies pirms vairākiem gadiem un zobs nav ticis pienācīgi aprūpēts. Gada laikā zobā var veidoties caurums aptuveni 1.5mm lielumā, tas nozīmē, ka jāpaiet vismaz 3 gadiem, lai tiktu skarts zoba kanāls. No maza virspusēja cauruma izveidojas liels caurums, un tikai tad tiek skarta zoba sakne, nervs un kanāls.
Zobārsti saka, ka nevajadzētu pieļaut, lai iestājas stadija, kad kanāls ir jātīra. Nepieciešama regulāra profilakse – higiēnists, zobu tīrīšana ar zobu diegu, zobu tīrīšana vismaz 2 reizes dienā ar zobu pastu un zobu birsti, jāatceras, ka zobu birste regulāri jāmaina pret jaunu. Dodoties pie stomatologa, palūdz, lai ārsts veic rentgenkontroli, kur zobu sānu abas rindas tiek nofotogrāfētas, lai zobārsts pamanītu mazos caurumus, ko ar aci nav iespējams saskatīt.
Runājot par zoba sapūšanu, tas nav mīts. Caurvējš, auksts dīķis pēc pirts, aukstā gaisa kondicionieris, slapjas, nosalušas kājas – tie ir tikai pāris katalizatori (iekaisuma veicinātāji), kas liek mutes dobuma problēmām reaģēt. Saaukstējoties cilvēks izjutīs sāpes, kas saistītas ar zoba kanālu, jo zemās imunitātes dēļ, zobs liks par sevi manīt ātrāk, nekā gadījumā, ja organisma imūnsistēma būs spēcīga.
Kādas ir pazīmes, ja bojāts zoba kanāls?
Sākumā cilvēks sāk just nenoteiktas sāpes uz aukstiem un karstiem produktiem. Jau šajā brīdī būtu nepieciešams doties pie zobārsta un ziņot par novērojumiem. Ja tas netiek darīts, pēc kāda laika pacients sāk just nakts sāpes, biežāk sāp galva, uz vienas sejas puses ir grūtāk nogulēt, auss un vaigs kļūst jūtīgāks. Pēc tam uz konkrētā zoba vairs nav iespējams uzkost, piepampst konkrētā sejas puse, reizēm pat nav iespējams atvērt muti. Šajā periodā iekaisums, kas radies nervā, samilzt un zem zoba saknes uzkrājās mikrobi, bojājot kanālu un zoba sakni. Ja šie simptomi tiek ielaisti, tad, diemžēl, jāiejaucas gan ķirurgam, gan anesteziologam, un no zoba jāatvadās.
Zoba ekstrakcija (zoba raušana)
Svarīgs jautājums apmeklētājiem ir tas, vai no zobu būs jāizrauj. "INSLA" stomatoloģe Ingvilda skaidro, ka lielākoties zobs nav jāizrauj, un pēc pienācīgas ārstēšanas tas var kalpot vēl 10-15 gadus. Viņa saka – "Zobs nav jārauj ārā, ja pacients pie zobārsta atnāk ar dienas vai nakts sāpēm. Tiek veikta procedūra, ko sauc par endodontiju – tā ir zoba kanāla sistēmas ārstēšana. Ar speciāliem instrumentiem zobu kanāli tiek tīrīti un mazgāti, nerva un asinsvadu atliekas tiek evakuētas no kanāla, tad kanāls tiek apstrādāts ar zālēm."
Parasti 2-3 apmeklējumi pietiek, lai kanāls tiktu izārstēts un zobs salabots. Zobā ieliek plombi un rentgenkontrolē tiek pārbaudīts vai zobs pareizi aizpildīts un vai kanālā nerodas jauni bojājumi. Jārēķinās ar to, ka zobs būs trauslāks un cilvēks to vairs nejutīs tik labi, cik agrāk, jo tas netiks apasiņots un inervēts. Ja uz labotā zoba uzkodīsi pārāk stipri, tas var salūzt.
Savukārt, ja pacients griežas ar iekaisumu, kas skāris mīkstos sejas audus, uz sejas parādījusies tūska, vaigs sapampis, acs neveras vaļā, uzkāpusi temperatūra un mute vai nu neveras ciet vai vaļā – zobu izraus. Tad zobārsts piedāvās aizstāt zobu ar implantu, protēzi vai plati – skatoties, cik liels ir defekts, vai izrauts viens vai vairāki zobi. Vēl viens gadījums, kad zobu skaits samazināsies, būs tad, ja būsi tikko izslimojis gripu vai kādu smagu vīrusu. Pārslimota gripa un citi smagi vīrusi var veicināt zobu kanālos esošās infekcijas paasināšanos, kuras rezultātā zobs var tikt zaudēts.
Mājaslapas izstrāde:
© Visas tiesības aizsargātas
2021
2021
Stomatoloģiskā klīnika Jūrmalā, Kauguros
